Sapņu Krājumi

Senie jūdi uzskatīja, ka sapņos Dievs ar viņiem saskaras tiešā veidā vai ar eņģeļu starpniecību. Vārda „eņģelis” būtiskā nozīme ir „sūtnis”.

Kabalistiskajos pierakstos Hasidu rakstos Babilonas Talmundā un Vecajā Derībā ir daudz norāžu par sapņiem, kas saistīti ar atklāsmēm. Piemēram, Talmundam Rabīns traktē vīrieša sapni, kurš nosapņojis, ka lej eļļu uz palmas. Rabīns teica, ka šis sapnis nozīmē incesta attiecības ar māti. Šis teksts bija uzrakstīts aptuveni 3500 gadus pirms mūsu ēras.

Reiz ēģiptiešu sapņu tulkotāji nespēja izskaidrot faraona sapni un to tulkoja senais jūds Jozefs. Valdnieks sapnī redzēja, ka septiņi ar graudiem pilni kūļi tika nomainīti ar septiņiem sausiem kūļiem, bet pēc tam septiņas kārnas govis nogalināja resnās govis. Jozefs teica, ka pēc septiņiem pārticības gadiem faraona gaida septiņi bada un trūkuma gadi. Un tā arī notika.

Ja jūdam parādījās sarežģīts sapnis, tad tika uzskatīts, ka viņš „cīnījās ar eņģeļiem”. Jēkabs redzēja sapnī, ka cilvēki strādāja uz lauka, viņa labības kūlis stāvēja taisni un pret to noliecās citu cilvēku labības kūļi. Jēkabs nomainīja savu vārdu uz Izraēla vārdu un radīja divpadsmit dēlus. Divpadsmit dēlu pēcteči veidoja divpadsmit Izraēlu tautības. Jēkaba sapnis izrādījās pareģojošs un mainīja visu ebreju vēstures gaitu.

Viens no pēdējiem sapņiem, kurš lielā mērā iespaidoja ebreju tautas tālāko likteni parādījās Moisejam. Viņš pamodās nakts vidū „pēc cīņas ar eņģeļiem” un ar viltu pierunāja sievu veikt apgraizīšanu viņa dēlam. Ar šo rīcību Moisejs un viņa dēls no ēģiptiešiem kļuva par jūdiem. Vēlāk Moisejs izveda savu tautu no ēģiptiešu verdzības, deva tai desmit baušļus, kas kalpoja kā likums un aizveda viņus uz apsolīto zemi.