Sapņu Krājumi

Grieķu filozofa Artemidora piecu sējumu darbs „Oneirokritika”, kas sarakstīts 2.gadsimtā mūsu ērā, ir viena no svarīgākajām, sapņiem veltītajām grāmatām. Artemidors apgalvoja, ka sapņi katram cilvēkam ir unikāli. Savā darbā viņš piedāvā izmantot asociāciju principu – sapņa tēls atmodina kādu tēlu vai nozīmi cilvēka apziņā.

Artemidors bija apkopojis vairāk kā 3000 sapņus, turklāt, ievācis informāciju arī par pašiem sapņotājiem – kāda ir viņu nodarbošanās, dzīvesveids, ko viņi lieto uzturā utt. Artemidors sapņus mēģināja sagrupēt un dot skaidrojumus. Daudzi mūsdienās populārie sapņu tulkojumi un tēlu skaidrojumi nāk no Artemidora.

Artemidora darbs pirmo reizi tika iespiests Anglijā 1644. gadā. Šī grāmata spēcīgi ietekmēja mūsdienīgās psiholoģijas skolas, kuras nodarbojās ar sapņu pētīšanu. Artemidors apgalvoja, ka sapņi piemeklē cilvēku saskaņā ar savu nozīmi un svarīgumu. Viņš nosodīja viedokli par sapņu gadījuma raksturu un centienus tos interpretēt burtiskā nozīmē. Viņš pētīja dziedinošos sapņus un ticēja „Varenā sapņa” koncepcijai, kas pēc viņa domām bija visgrūtāk izprotamā.

Hipokrāts (460. – 360.gs. p.m.ē.) domāja, ka zvaigznes, mēness un saule parāda cilvēka ķermeņa organisko stāvokli miegā. Šis grieķu ārsts uzskatīja, ka, ja zvaigznes spoži spīd un kustas pa savu dabisko orbītu, tad guļošā ķermenis funkcionē normāli. Bet, ja sapņu zvaigzni pārklāj mākoņi vai tās izkrīt no savas orbītas, kā arī, ja notiek kāda kosmiska katastrofa, cilvēka ķermenī veidojas kaut kāda slimība.

Hipokrāts izdarīja secinājumu, ka tādi veselības tēli kā balts apģērbs, spilgtas zvaigznes, spīdoša saule vai ūdens pilnas upes var tikt izmantoti veselības atjaunošanai. Savu secinājumu viņš pamatoja ar prodromālo sapņu precizitāti. Prodromālie sapņi – tādi, kuri atspoguļo slimības simptomus vēl pirms slimība parādījusies ķermenī. Citi prodromālo sapņu nosaukumi – viedie, pareģojošie, paredzošie, prognozējošie.