Sapņu Krājumi

Ēģiptieši ticēja, ka sapņi ir dieva sūtņi. Sapņu tulkošana pamatojās uz pretstatiem, piemēram, sapnis par nāvi paredzēja ilgu mūžu. Izredzētie sapņu tulkotāji senajā Ēģiptē tika saukti par „Slepeno lietu Meistariem” vai „Dubultās mājas Rakstniekiem”.

Vārds „šamanis” nozīmē „tas, kurš redz sapņus”. Ekstāziskie ceļojumi – tā tika saukta šamaņu pārvietošanās augstākajās un zemākajās pasaulēs zudušo dvēseļu meklējumos. Bieži šie ceļojumi tika veikti miega laikā. Visus sapņus pavadīja atbrīvošanās no fiziskā ķermeņa, un šamaņi bija pirmie, kuri šīs tehnikas aprakstīja.

Amerikas Savienoto Valstu pilsētas Čikāgas asīriešu pētniecības institūta pētnieks A.L.Oppenheims, atsaucoties uz aptuveni 1.gadsimtā pirms mūsu ēras uz plātnītnēm sarakstītiem avotiem, kuri glabājas muzejā Londonā, 1956.gadā izveidojis Asīriešu sapņu grāmatu.

Bērna sapņi parāda, kā bērns tiek galā ar emocionālām problēmām gan mājās, gan skolā. Sapņi mēdz raksturot arī bērna iekšējo pasauli, ne tikai dienā piedzīvotos notikumus.

Pirmā sapņu tulkošanā izmantotā grāmata sastādīta jau 16.gadsimtā. Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 100 unikālu sapņu grāmatu. Par visklasiskāko sapņu tulku tiek uzskatīta Gustava Millera sapņu grāmata.