Viedie tulkotāji

Dzimis 1885. gada 25. jūnijā čigānu amatnieka Johana Finka un viņa sievas vidzemnieces Līzes Braunas ģimenē. 13 gadu vecumā piepildījies viņa pirmais pareģojums par kāda jauna cilvēka noslīkšanu Gaujā pie Valmieras.

Eižens Finks dažkārt tiek dēvēts arī par Latvijas Nostradamu. Finks pareģojis notikumus pasaules mērogā un likteņus pasaules varenajiem. Piemēram, Finks pareģoja, ka Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vairs nevaldīs. Tā arī notika – Jānis Čakste aizgāja mūžībā.

Jaunībā Finks bija ceļojoša cirka mākslinieks, taču pēc neveiksmīga kritiena arēnā bija spiests to pārtraukt. Vēlāk viņš strādāja par mācekli pie kāda Valmieras fotogrāfa un apguva tolaik jauno fotografēšanas prasmi. 1909. gadā viņš apmetās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā un atvēra savu fotodarbnīcu, kur nodarbojās arī ar zīlēšanu. Pirmā pasaules kara laikā Finks pārcēlās uz Petrogradu, tad uz Harkovu.

1922. gadā viņš atgriezās Rīgā un 1928. gadā atvēra fotodarbnīcu Kaļķu ielā 12 un savā salonā pieņēma daudzus turīgus Rīgas pilsoņus, kas vēlējas uzzināt savu nākotni. 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz KPFSR. Tiesā viņam inkriminēja pretpadomju aģitāciju un spiegošanu, jo "fotostudijas īpašnieks Jevgēņijs Finks tās aizsegā nodarbojās ar hiromantiju un, būdams naidīgi noskaņots pret PSRS, zīlēt atnākušajām personām cildināja Hitleru un hitlerismu, veica provakatorisku darbību, mudinot izbraukt uz Vāciju, savā sakāvnieciskajā aģitācijā apgalvoja, ka neizbēgamajā karā starp Vāciju un PSRS, Vācija uzvarēs neilgā laikā" un piesprieda nāvessodu nošaujot, vēlāk to aizstāja ar 8 gadiem brīvības atņemšanu. Arī "Gulag" soda nometnē viņš esot turpinājis nodarboties ar zīlēšanu, tādēļ izdzīvoja un 1951. vai 1953. gadā atgriezās Latvijā. Dažādos dzīvokļos Finku atkal slepus apmeklēja liels daudzums cilvēku. Viņš miris no smadzeņu triekas 1958. gada 6. februārī Maskavas forštatē un apglabāts Pokrova kapos.

Finks nopietni pievērsās arī sapņu pētniecībai un tulkošanai. 1911. gadā tika izdota viņa grāmata "Sapņu tulks" ar apmēram 6000 sapņu skaidrojumiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar vairākiem no tiem.

Finka pareģojumi

Eižens Finks dažkārt tiek dēvēts arī par Latvijas Nostradamu. Finks pareģojis notikumus pasaules mērogā un likteņus pasaules varenajiem. Piemēram, Finks pareģoja, ka Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vairs nevaldīs. Tā arī notika – Jānis Čakste aizgāja mūžībā. 

Kārlis Ulmanis viņam jautāja, vai izdosies apvērsums, bet Finks centies valstsvīru no tā atrunāt.  Tālāk attēlu galerijā pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics. Finks esot teicis, ka redz viņa seju atspoguļojamies ūdenī. «Tad es nebraukšu vairs jūrā...» sacījis Meierovics. «Vai ūdens tikai jūrā?» dziļdomīgi noteicis Finks. Kopš tā laika Meierovics esot izvairījies no braucieniem ar kuģiem, bet gāja bojā Tukuma rajonā pa ceļam uz savām lauku mājām. Mašīna uzbrauca oļu kaudzei, kļuva nevadāma un apgāzās... grāvī.

Vesela leģenda saistās ar Eižena Finka pareģojumiem ietekmīgajai preses izdevējai Emīlijai Benjamiņai. Viņš pareģoja, ka Emīlija mirs svešumā, badā un viņai nebūs spilvena zem galvas. Benjamiņas kundze Finka kungu sadusmojusi, izturoties nicīgi pret viņa spējām un par dalību savā slavenajā preses ballē nesamaksājot. Finkam bija solīti 100 lati, bet, tā kā viesi labprāt par pareģojumiem maksājuši paši, izdevēja uzskatījusi, ka Finks jau nopelnījis ar uzviju. Savukārt gaišreģis joprojām uzskatījis, ka samaksas solījums jāpilda. Ir arī tāds nostāsts, ka viņi tikušies Šķirotavas stacijā, sākoties izsūtīšanai. Benjamiņa gribējusi tikt pie Finka parunāt, atvainoties un prasīt, kas būs. Viņš esot noteicis: «Es atgriezīšos, kad ceriņi ziedēs, bet tu nebrauksi