Dainas

Miegs man nāca, darbs mīlēja,
Abi mana piederēja;
Kad miedziņu izgulēšu,
Tad darbiņu padarīšu.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarīja:
Miegs darīja tukšu pūru,
Ne baltās villainītes.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja;
Ne ar miegu laba biju,
Ne ar bārgu valodiņu,
Ar darbiņu laba biju,
Ar jauko valodiņu.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarīja:
Miegs man dara tukšu pūru,
Bez ieloka (ieloku) villainīti.

Miega, meitas, neraudiet,
Miegs jums laba nedarīja:
Miegs jums dara tukšu pūru,
Bez ieloka villainīti.

Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarīja:
Miegs man dara tukšu pūru,
Lielu kaunu tautiņās.

Ne miegam, ne kaunam,
Ne katram nelaižos:
Miegs man dara lielu kaunu,
Tukšu pūru tautiņās.

Guli, guli, guļaviņa,
Miegs tev nāk guļamo;
Pele galvu nolauzīs
Tukša pūra dibinā.

Ai, kaimiņu zeltenīte,
Kam tu augi tik ražena!
Ne man darbs, ne man miegs,
Uz tevim domājot.

Apsagulu, miegs nenāk,
Iesa - daudzi - domājos:
Iedomāju pūriņā
Bez ieloku vilnainīšu.

Guli, guli, guļaviņa,
Miegs tev nāk gulamo;
Pele galvu nolauzīs
Tukša pūra dibinā.

Gulu, gulu, miegs nenāca
Aiz lielieme sirdsēstiem:
Apciereju sav' pūriņu
Sen pašūtu, nerakstītu.

Ej, mārša, iekšā,
Met acis griestos,
Lai miegs nenāca,
Pakulas vērpjot.

Velcies, pezere,
Par duru sliegsni,
Met acis augšâ
Lai miegs nenāk,
Lai miegs nenāk,
Pakulas snādam'.