Veselība

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 1948. gadā pieņemtajai definīcijai veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, nevis tikai stāvoklis bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Indivīda veselībai ir trīs dimensijas: fiziskā, garīgā un sociālā. Ikdienā tomēr ar jēdzienu "veselība" visbiežāk tiek domāts labs organisma fiziskais stāvoklis.

Fiziskā veselība nozīmē orgānu sistēmu un visa ķermeņa netraucētu funkcionēšanu, savukārt sociālā veselība izpaužas cilvēka spējā adaptēties sociālajā vidē, un tā īstenojas saskarsmē un komunikācijā.

Ar veselības saglabāšanu un veicināšanu visbiežāk tiek saprasts sava veida zinātnes un mākslas pasākumu kopums, kas palīdz cilvēkiem mainīt savu dzīves veidu, lai sasniegtu optimālu veselību. Tiek uzskatīts, ka veselības veicināšanas process informē, ietekmē un palīdz indivīdiem un organizācijām uzņemties lielāku atbildību un būt aktīvākiem jautājumos, kuri ietekmē viņu garīgo un fizisko veselību.

Pasaules Veselības organizācija definē veselības veicināšanu kā dzīves resursu, kas dod iespēju cilvēkam dzīvot individuāli, sociāli un ekonomiski produktīvu dzīvi. Tas ir pozitīvs koncepts, kas uzsver sociālo un personisko resursu nozīmību, tai skaitā fiziskos, garīgos un dvēseliskos resursus.

Veselības veicināšanas process iedrošina cilvēkus pašus rīkoties. Veselības veicināšana nenotiek cilvēkiem, bet gan to īsteno cilvēki paši gan individuāli, gan grupās. Tāpat tiek uzsvērta arī daudzu citu faktoru nozīme labas veselības saglabāšanā: miers pasaulē, adekvāti ekonomiskie resursi, pārtika, pajumte, tīrs dzeramais ūdens, ekosistēma, cilvēktiesības u.c. Tāpat tiek uzsvērts tas, ka veselības veicināšana mūsdienu sabiedrībā nav tikai veselības aprūpes sektora lielā rūpe un atbildība, bet gan aktīva un plaša starpnozaru sadarbība dažādos līmeņos.

Avots: sveiksunvesels.lv

Ilustrācija: sxc.hu