Miega higiēna

Eiropā līdz pat 1880.gadam bija pašsaprotami, ka jaundzimušais guļ kopā ar māti. Pēc tam arī pavisam maza bērna guldināšanu atsevišķi kā jaunu, revolucionāru un progresīvu pieeju ieviesa amerikāņu psihologs Džons Votsons, uzskatot, ka tas palīdz labāk formēties bērna personībai.

Mūsdienās psihologu domas par to, vai ļaut bērnam gulēt vecāku gultā, dalās jau vairākus desmitus gadu. Vieni uzskata, ka attiecīgā bērna vecuma posmā tas ir tikai normāli, citi bažījas par šādas situācijas ietekmi uz vecāku attiecībām un viņu seksuālo dzīvi. Bet par vienu gan visi speciālisti ir vienisprātis – lēmums par kopā gulēšanu vienā gultā ar bērnu jāpieņem abiem vecākiem kopā.

Ieguvumi no gulēšanas kopā ar bērnu

• guļot blakus mammai, bērnam ir līdzīga sajūta, kāda bija, esot vēl mammas vēderā;
• bērns izjūt vecāku tuvumu un nostiprina attiecības ar viņiem;
• bērns jūtas droši un zina, ka vecāki varēs laicīgi noreaģēt uz viņa vajadzībām;
• nakts laikā vieglāk mazuli pabarot;
• mazulis retāk uztrūkstas no miega un nakts laikā raudot aptuveni četras reizes retāk;
• bērns mazāk raud un viņam ir vairāk enerģijas augšanai, imunitātes nostiprināšanai;
• samazinās iespējamība, ka bērnu piemeklēs tā saucamais "zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms";
• u.c.

Bērns vecāku gultā var gulēt tad, ja tam piekrīt abi vecāki, turklāt apzinās, kādi drošības noteikumi jāievēro.

Problēmas, kas rodas no gulēšanas kopā ar bērnu

• bērna gulēšana vecāku gultā bieži vien ir indikators, ka vecāku attiecībās kaut kas nav īsti kārtībā;
• mammai var rasties grūtības labi izgulēties un atpūsties, kas var samazināt gan piena daudzumu, gan spējas rūpēties par mazuli dienas laikā;
• arī tētim var rasties problēmas kvalitatīvi izgulēties un atpūsties miegā;
• tētim var šķist, ka mazulis atņem arī nakts laiku, ko viņš varētu pavadīt ar savu mīļoto tikai divatā;
• var rasties nopietnas problēmas vecāku seksuālajā dzīvē;
• vecāki var iegūt hroniskā miega bada sindromu, kas būtiski samazina darba un koncentrēšanās spējas, kā arī pasliktina veselību;
• bērns neapgūt mākslu iemigt pašam un savā istabā;
• jo lielāks bērns, jo sāpīgāk viņš pēcāk uztvers pārcelšanos uz savu gultu;
• tiek kavēta bērna personības un neatkarības veidošanās;
• vecāku pieskārieni mazulim miega laikā var traucēt vai pat pamodināt un pārbiedēt;
• tiek radīti draudi zīdaiņa veselībai un dzīvībai, ja vecāki grozās, pilnībā neizjūt bērna klātbūtni;
• u.c.

Avots: no preses materiāliem

Ilustrācija: istockphoto.com