Miega higiēna

Psihologi izpētījuši, ka bērniem iemigt palīdz dažādi gulētiešanas rituāli, piemēram, šūpuļdziesma, pasaciņa, svecītes iedegšana, pidžamas apģērbšana, "ar labunakti" sveiciens pārējiem ģimenes locekļiem.

Pirms gulētiešanas bērnam ir jānomierinās. Tas prasa laiku, noteiktus rituālus un pareizu rīcību no vecāku puses. Vecākiem ieteicams gulētiešanas rituālu sākt laikus, lai nebūtu steiga. Piemēram, vakarā tā varētu būt silta vanna, kas bērnu ļoti nomierina, bērns var ieēst kaut ko, lai nakts vidū nepamostos izsalcis, apģērbt pidžamiņu, pateikt "ar labunakti" pārējiem ģimenes locekļiem, pat dzīvnieciņiem. Palīdzēt iemigt varētu pasaka, tumšāka istabiņa un dziesmiņa. Bērniem ļoti patīk pasakas. Tās viņus nomierina un palīdz iemācīties lasīt, jo viņi redz gan burtus, gan bildes.

Gulētiešanas rituālus ir svarīgi ieviest laicīgi, jo tad bērns iemācīsies, ka gulētiešana ir labs un patīkams brīdis viņa mūžā, nevis konfliktu pilns. Astoņu, deviņu gadu vecumā bērni paši izveido to, kas viņiem palīdz iemigt, piemēram, viņi paši vēlas lasīt grāmatu, paši izslēgt lampiņu. Viņiem vairs nav tik svarīgi ņemt līdzi gultā dzīvnieciņus. Dažreiz jau no astoņu gadu vecumā viņi paši vēlas uzlikt modinātājpulksteni, paši grib celties no rītiem.

Vecākiem jāatceras, ka bērnu nevar piespiest aizmigt tad, kad viņi to vēlas, bet ir jāpieturas arī pie viena un tā paša laika, kad bērnam jāiet gulēt. Iespējams, ka šis laiks var mainīties, piemēram, svētdienās vai, kad ir atnākuši ciemiņi, bet darba dienu vakaros to vajadzētu ievērot.

Ar laiku iemigšanas rituāli pāriet bērna ziņā. Pienāk laiks, kad bērni nevēlas "ar labunakti buču" no mammas. To vajadzētu uztvert normāli. Problēma ir, ja vecāki par vēlu aptver to, ka jābūt gulētiešanas rituāliem vai viņi tos ir sākuši ieviest par vēlu. Kad bērns ir trīs četru gadu vecumā, to ieviest ir daudz grūtāk. Jau bērna sešu vai septiņu mēnešu vecumā vecākiem nevajadzētu zīdainīti turēt rokās līdz viņš aizmieg. Lai bērns nepierastu katru dienu aizmigt mammas rociņās, viņu ir jāliek šūpulītī vai gultiņā tad, kad viņš nav vēl pavisam aizmidzis. Lai viņš pierastu, ka pašam jāiet gulēt, lai viņam attīstās spēja pašam sevi nomierināt un viņš spētu patstāvīgi iemigt.

Avots: Žurnāls "Psiholoģijas Pasaule"

Ilustrācija: sxc.hu