Sapņu Krājumi

Ēģiptieši ticēja, ka sapņi ir dieva sūtņi. Sapņu tulkošana pamatojās uz pretstatiem, piemēram, sapnis par nāvi paredzēja ilgu mūžu. Izredzētie sapņu tulkotāji senajā Ēģiptē tika saukti par „Slepeno lietu Meistariem” vai „Dubultās mājas Rakstniekiem”.

Sapņu pasaule, piepildīta ar dievišķiem gariem, parādībām un pašu sapņotāju bija simbolisku vīziju avots ar slēptu nozīmi, ko vienkāršam ēģiptietim vajadzēja iztulkot, lai izprastu tā patieso jēgu. No senās ēģiptiešu civilizācijas līdz mūsu dienām nonākušas vairākas plaša mēroga sapņu grāmatas, liela daļa no tām attiecās uz Vēlāko laiku un ir demotisko tekstu sadaļā, kamēr tikai viens Čestera Beatti III papiruss ir datēts ar Jauno karaļvalsti, un, atbilstoši, satur tos sapņu tulkojumus, kuri tika lietoti klasiskajā faraonu Ēģiptē.

Unikāls avots tika atklāts 1928.gadā, kopā ar citiem maģiski – reliģiskajiem, administratīvajiem, sadzīves un literārajiem tekstiem Deir el Mendinā, nelielas piramīdas masīvā, kas uzbūvēta virs ķēniņu meistaru kapenēm. Papirusa vīstokļi bija daļa no labi pazīstamā ķēniņa skrīvera Kenkerhepešefa arhīva. Dažus tekstus bija rakstījis pats īpašnieks, citus, starp kurām bija slavenā sapņu grāmata tika, iespējams, saņemtas kā dāvanas vai citādi iegūtas, no tempļa „Dzīves Mājas” meistariem. Sapņu grāmata ir orientēta uz vīrieti – vismaz saglabātā daļa. Tas ir saprotams ne tikai no pirmajiem vārdiem katrā rindkopā – „ja vīrietis redz sevi sapnī...”, bet arī visas sapņu grāmatas tekstā.

Senajā Ēģiptē cilvēks, kurš gribēja izdziedināt sevi, pēc miega dziras iedzeršanas, nakšņoja templī. Nākamajā dienā svētais tēvs interpretēja viņa sapni, un, sekojot sapnī sniegtajam padomam, ārstēja slimo.

Ilustrācija: Čestera Beatti III papirusa fotogrāfija no allposters.com