Raksti

Apmeklēti desmitiem speciālisti, saņemti vairāku ārstu atzinumi, izieti neskaitāmi ārstēšanās kursi, bet no kaites nav izdevies atbrīvoties. Tas apstiprina, ka līdztekus fizisko simptomu ārstēšanai, ir jāsaprot un jānovērš arī slimības garīgie cēloņi, kas bieži sakņojas tādās emocijās kā dusmas, bailes, vainas sajūta, aizvainojums un citas.

„Slimība ir jūsu zemapziņas sūtīta ziņa par to, ka kaut kas jūsu uzvedībā vai kādas jūsu domas un jūtas ir nonākušas konfliktā ar Visuma likumiem. Tātad, lai izārstētos no slimības, savas domas un emocijas jāsakārto atbilstoši Visuma likumiem. Slimība ir zemapziņas veikta aizsardzība pret jūsu postošo uzvedību,” savā grāmatā „Dzīves noteicēja mācībgrāmata” raksta krievu dziednieks, psihoterapeits un homeopāts Valērijs Siņeļņikovs.

Dziednieks skaidro, ka slimība ir tādu graujošu emociju kā dusmas, naids, aizvainojums un citu ārēja izpausme: „Bet katra no tām veic savas pozitīvās funkci­jas pašattīstībā. Ja cilvēks tās savā dzīvē izmanto, viņam jāuzņemas atbildība par tām sekām, kuras šīs emocijas izraisa.”

Viņš arī uzsver, ka cilvēki ir pieraduši pie tāda domāšanas stereotipa, saskaņā ar kuru slimība ir ienaidnieks, ar ko jācīnās visiem līdzekļiem, ne­raugoties uz sekām.

Bet cīnīties ar slimību nozīmē cīnīties pašam ar sevi. Izmantojiet slimību kā līdzekli pašattīstībai.

Igauņu dziedniece Lūle Vilma savā grāmatā „Debesis cilvēkā jeb dzīves mācība” arī norāda, ka slimība un cilvēka fiziskās ciešanas ir stāvoklis, kurā enerģijas negativitāte pārsniegusi kritisko robežu un orga­nisms kā vienots veselums vairs neatrodas līdzsvarā.

„Tas jau sen mūs informēja ar dažnedažādām nepatīkamām sajū­tām, bet mēs nepievērsām uzmanību un nereaģējām, tāpēc ķermenis saslima. Dvēseles sāpes, no kurām mācība nav gūta, pārauga fiziskajās. Tādējādi ķermenis pievērš uzma­nību situācijai, ko vajadzētu labot. Nomākt sāpju signālu ar pretsāpju līdzekļiem nozīmē patoloģijas padziļināšanu. Un slimībai jākļūst vēl spēcīgākai, lai cilvēks izdzirdētu nākamo trauksmes signālu.”

Viņa savā dziednieces praksē arī pārliecinājusies, ka ikvienas slimības pirmcēlonis ir stress, kura pakāpe nosaka slimības raksturu. „Atlaidiet savus stresus brīvībā, un jūsu slimība pāries. Jūsu ķermenim nav nepie­ciešami vainīgā meklējumi, un tādi situācijas skaidrojumi ir pašapmāns. Jāatcerās arī, ka slimība — tās ir nepareizas rīcības sekas, pēc kuras labā un ļaunā svaru kausi ir nosliekušies uz ļaunā pusi,” rezumē Lūle Vilma.

Ilustrācija: healthyplace.com